Griezes baznīca celta 1580.g., bet draudze pastāvējusi vēl pirms 1567.g. Pēc Kurzemes hercogistes landtāga, jeb hercoga un muižniecības sanāksmes lēmuma Rīgā, 1567.gadā, bija pavēlēts uzbūvēt 58 (70) baznīcas. Viena no tām bija Griezes baznīca.
(Griezes baznīca ap 1927.g.)
Lēmuma priekšvēsture
1563./1564.g. Kurzemē tika veikta baznīcas revīzija, kas atklāja visai nepatīkamu ainu – baznīcas sagrautas un pamestas, mācītāji maz un tie paši neprot latviešu valodu. Tā kā Gothards Ketlers
(1517-1587) – pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs, Ketleru dinastijas aizsācējs, 1561.g. bija pārgājis luterticībā, tad kā šīs baznīcas organizācijas galva aizsāka nozīmīgus reformācijas un atjaunošanas darbus. Lai dievkalpojumus un sprediķus varētu noturēt iedzīvotājiem saprotamā valodā, hercogs uzdeva veikt baznīcas grāmatu un dziesmu tulkošanu un iespiešanu latviešu valodā. Vienlaikus, pēc iepriekš minētā lēmuma,1567.g. 28. februārī, bija pavēlēts uzbūvēt baznīcas, skolas un hospitāļus.
Baznīcas pārbūves
Griezes baznīca ir vairakkārt pārbūvēta. Vairākos avotos kā baznīcas celšanas gads kļūdaini tiek minēts 1769.g. Taču tajā tiek veiktas nenozīmīgas pārbūves. Pirmās ērģeles būvētas 1773.g. un toreizējais Griezes muižas īpašnieks grāfs Francs fon Ketlers un viņa sieva Šarlote Elizabete Margareta (dzimusi Kleista) baznīcai dāvāja ērģeļu prospektu ar Ketleru un Kleistu dzimtas ģērboņiem (ērģeles 1902.g. J.Bētiņš papildināja līz 20 reģistriem; atjaunotas 1931.g.) Laikā no celšanas līdz 1769.g. baznīca bijusi grezna ar tumši brūniem, glazētiem dakstiņiem un logu vitrāžām . (Ļoti precīzi laiku nav iespējams noteikt).
1845.gadā baznīcu pārbūvē kristīgs ebreju izcelsmes Pēterburgas miljonārs barons Ludvigs fon Štiglics, kurš 1835.g. visu Lielezeres novadu (Ezere, Pampāļi, Reņģe) nopērk no parādos nonākušā Ašeberga Fon Ketlera. Jaunais jumts kļūst lēzenāks, bet tornis augstāks . Tiek saīsināti, daļēji aizmūrēti visi torņa logi un aizmūrēti apaļie lodziņi torņa augšgalā. Baznīcā bija 200 sēdvietu.
Griezes baznīca ir unikāla ar to, ka neskatoties uz vairākām pārbūvēm, kas ir notikušas gadsimtu gaitā, tā ir saglabājusi savas sākotnējās sienas, seno apmetumu, unikalās, īpašā – sgrafito apmetuma tehnikā veidotās logu aiļu apdares, kuras vismaz pusei logu ir saglabājušās līdz mūsdienām.
(Griezes baznīcas iekšskats ap 1920.g.)
Baznīcas zvani
Līdz 2.Pasaules karam baznīcai bija 2 zvani, kuri lieti Meijera lietuvē 17.gsm. beigās.
Uz viena uzraksts – Soli Deo Gloria – Jakob Friedrich Freihe von Ketler – Me fecit Gerhard Meyer in Riga anno 1694 den 4 Aprill.
Uz otra – Soli De Gloria – Mattias Friedrich Elerdt – Gerhard Meyer me fecit Rigae anno 1699.
Lielāko zvanu vācu karaspēks 2.Pasaules kara laikā noņēma un aizsūtīja uz Vāciju pārkausēt militārām vajadzībām. Otrs palika tornī, bet ļoti cieta artilērijas apšaudēs 1944.g. rudenī. Pēc baznīcas slēgšanas zvans tika uzstādīts Griezes kapu zvanu tornī. Tad līdz deviņdesmito gadu sākumam - 7 gadus - malkas krāvumā to glabāja bakusesošo "Meiju" māju saimnieki Valeiņi. Pēc tam zvans tika atdots glabāšanā Saldus muzejam. 2002.g. atjaunotā Griezes draudze zvanu atkal uzstādīja kapu zvanu tornī, no kurienes pēc dažiem mēnešiem tas tika nozagts.
Altārglezna
Altāra retabla centrā, pusloka arkā, bija Johana Lēberehta Eginka (Johann Leberecht Eggink 1784 – 1867) glezna „Kristus Ģetzemenes darzā”. Glezna 50,60 gados tika saplēsta un gāja bojā. Samazināta gleznas kopija, kuras autore ir māksliniece Ildze Sapiega, patreiz atrodas Griezes baznīcas sakristejas altārī.
(Griezes draudzes mācītājs Verners Titelbahs savā pēdējā dievkalpojumā ap 1938.g.)
Ērģeles
Pirmās ērģeles būvētas 1773.g. Toreizējais Griezes muižas īpašnieks grāfs Francs fon Ketlers un viņa sieva Šarlote Elizabete Margareta (dzimusi Kleista) baznīcai dāvāja ērģeļu prospektu ar Ketleru un Kleistu dzimtas ģērboņiem. Ērģeles 1902.g. J.Bētiņš papildināja līdz 20 reģistriem; atjaunotas 1931.g.
Kapakmens
Kapakmens, kas veltīts Polijas armijas pulkvedim, Ļaudonas dzimtskungam, dižciltīgajam baronam Volmeram fon der Gādenam, pēc 1845.g. pārbūves atradās pa labi no altāra, pusaploces arkā, kaļķakmenī iedobtā cilnī. Tā bija 1635.g. kalta kapa plāksne, kas attēloja bruņinieku pilnā apbruņojumā (184x114 cm). Pirms tam tā atradusies altārtelpas grīdā. Pašlaik, tāpat kā baznīcas kancele , tā atrodas Rundales pilsmuzejā.
(Kapa plāksne baronam Volmeram fon der Gādenam)
1968.g. atlikušos interjera elementus izglāba Rundāles pils darbinieki.
Baznīcas dārzā atrodas kapi. Tajos apglabāti arī 110 1.Pasaules karā kritušie vācu armijas karavīri, kuriem 1930.gadā uzstādīts piemineklis. Kapos apglabāti arī baznīcai piederīgi un dižciltīgi cilvēki. Viens no tiem ir Griezes ērģelnieks (no 1806-1848.g.) Fridrihs Bariss, Kurzemes hercoga galvenā mākslinieka (vairāk par mākslinieku variet uzzināt šeit) dēls, un viņa sieva Šarlote, kuriem uzstādītais piemineklis arī šobrīd atrodas pie baznīcas sakristejas. Dievnama dienvidu pusē apglabāti 32 Ziemeļu karā (18.gsm.) kritušie zviedru karavīri.
Griezes baznīca 2. Pasaules kara laikā
Kara laikā, 1944.g. rudenī, ar tiešiem artilērijas šāvieniem, tika stipri bojāts baznīcas tornis. Vairāki artilērijas šāvieni trāpīja arī baznīcas dienvidu sienā. Ejot pāri frontes līnijai neizdevās noturēt Pļaujas svētku dievkalpojumu, kuram baznīca bija sagatavota 1944.g. oktobrī. Šāda, saposta Pļaujas svētkiem, baznīca sagaidīja kara beigas. Taču arī Vasarsvētku dievkalpojumu baznīcā 1945.g. maijā neizdevās noturēt, jo dievnama apkārtnē no 1945.g. 10.maija līdz 17.jūnijam bija ierīkota kara gūstekņu filtrācijas nometne, veļas mazgātava. Šajā laikā sarkanarmieši baznīcas iekštelpās veica ievērojamus postījumus ( tika izvesti visi soli – „kara vajadzībām”, nodarīti bojājumi kancelei, iznīcinātas ērģeles u.c. postījumi).
Pieminot 1941.g. 14.jūnijā izvestos 7 draudzes locekļus, pie baznīcas tika iestādītas 7 liepas no kurām 3 ir saglabājušās. 1941.gada 14. jūnijā tika deportēts arī Griezes baznīcas mācītājs no 1936.g.-1941.g. - Ernests Īlens, kurš izsūtījumā mira 1941.g. 5.oktobrī.
Pēdējais dievkalpojums baznīcā bija 1950.gadā un draudze beidza pastāvēt.
(Pēdējās iesvētības Griezes baznīcā pēc 2.Pasaules kara, 1946.gadā)
Griezes draudze un tās mācītāji
Kā jau iepriekš tika minēts, Griezes draudze pastāvējusi vēl pirms 1567.g. Par draudzes locekļu skaitu dažādos laika posmos precīzu ziņu nav. Baznīcā savā laikā – 1888.gadā - tika kristīts Brīvības pieminekļa autors, tēlnieks, Kārlis Zāle.
Griezes draudzē kalpojuši –
1643.g. kā mācītājs minēts Johans fon Lēbels;
Pirms V.Titelbaha draudzē kalpojis (precīzs kalpošanas laiks nav zināms)mācītājs Ādolfs Rozenbergers (1817.g.17.okt.-1884.g.20.okt.);
No 1885-1938.g. – prāvests Verners Titelbahs (1859.g. 7.jūlijs – 1939.g. 1.jūlijs). Viņa meitas patreiz dzīvo Vācijā un Zviedrijā, ir apmeklējušas Latviju un Griezes baznīcu;
(Iesvētibas Griezes baznīcā 1936.g. Centrā Verners Titelbahs)
No 1936.g. – 1941.g. – mācītājs Ernests Īlens (dzimis1905.g. 9.augustā Kuldīgas apriņķī, Kursīšu pagastā), deportēts 1941.g. 14.jūnijā, miris Kirovas apgabalā, Vjatlagā,1941.g. 5.oktobrī.
(Ernests Īlens iesvētībās Griezes baznīcā 1936.g.)
No 1942.g.-1944.g. – mācītājs Bernhards Kasars (1905.g.-1981.g.);
(Centrā pa labi mācītājs B.Kasars)
No 1946.g. 5.okt. – mācītājs Alfrēds Freibergs (1890.g. 20.aug. – 1966.g.), kurš tika arestēts;
No 1991.g. 1.sept. – 1996.g.1.jūlijam draudzē kalpojis palīgmācītājs Ilmārs Krieviņš;
No 1996.g.-2001.g. draudzē kalpojis mācītājs Sandis Ratnieks;
No 2001.g.-2008.g. mācītājs Ivars Eisaks;
No 2008.g., un arī patreiz Griezes baznīcā kalpo mācītājs Atis Freipičs
Griezes baznīca līdz 2003.g.
Pēc draudzes likvidēšanas, arī vēlāk nonākot Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības pārraudzībā, baznīca netiek remontēta iet bojā. Tomēr ēka zem jumta stāv līdz pat 60.-70.gadiem.
(Griezes baznīca pēc vētras 1961.g.)
Griezes draudze savu darbību atjaunojusi 1992.g. 19.oktobrī. Dievkalpojumi notika Mācītājmuižā (atrodas avārijas stāvoklī), kapellā bijušajā Marijas skolā un draudzes locekles Melitas Altenas dzīvoklī.
(Griezes baznīca ap 1990.g.)
Nelegālās kristīgo jauniešu vasaras nometnes
No 1979.g. – 1981.g. Ventas pļavās, līdzās Griezes baznīcai, notika Nīgrandes baznīcas mācītāja Aivara Beimaņa organizētās, toreiz padomju gados nelegālās kristīgo jauniešu vasaras nometnes. Vairāki to dalībnieki ir mums šodien labi zināmi LELB mācītāji kā Jānis Ginters, Juris Rubenis, Einārs Alpe, Arvīds Bobinskis, Viesturs Pirro, Erberts Bikše, Atis Vaickovskis u.c. 2007.g. 10.-12.augustā, pēc 28 gadu pārtraukuma Griezes baznīcā, zem Dieva jumta, atkal pulcējās to dienu dalībnieki 2009.g. 1. augustā notika šīm nometnēm veltītās piemiņas plāksnes atklāšana.
Jaunie laiki baznīcas vēsturē. Baznīcas atdzimšana.
Baznīcas sakopšana aizsākas jau kopš Atmodas sākuma, kad atjaunotā Griezes draudze mēģina rīkot pie baznīcas talkas. Dievkalpojumi notika Mācītājmuižā.
Kopš 2003.g. baznīcas sakopšanas un atjaunošanas darbā iesaistījās domubiedru grupa no Rīgas Lutera u.c. draudzēm. Baznīca tobrīd ir ļoti sliktā stāvoklī – pieaugusi ar kokiem, krūmiem, bedraina, visur atrodas cilvēku kauli. 
(Griezes baznīca pirms atjaunošanas)
Ar 2003.g. tiek rīkotas talkas, kuru laikā baznīca un tās apkārtne tiek sakopta , kā arī iesākas un l līdz šodienai turpinās baznīcas ēkas atjaunošanas un restaurācijas darbi.
2005.g. 8.jūlijā notika pirmais dievkalpojums ar talcinieku piedalīšanos, kuru vada Rīgas Lutera draudzes mācītājs L.Rozentāls. Turpmāk dievkalpojumi piemērotos laika apstākļos notiek baznīcā, kā arī blakusesošajās Meiju mājās.
2007.g. 25.augustā pēc pusgadsimta pārtraukuma Griezes baznīcā atkal tiek slēgtas laulības. Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls salaulā Danu Zaķi un Jāni Markevicu.
2008.g. baznīcā kalpošanu uzsāk patreizējais Griezes ev. lut. draudzes mācītājs Atis Freipičs.
Ar 2010.g. dievkalpojumi notiek arī atjaunotajā sakristejā.
2012.g. - ar VKKF atbalstu sākās darbs pie torņa atjaunošanas - tiek atjaunoti torņa stāvi
un uzlikts pagaidu jumts.
(Griezes baznīca 2012.g. novembrī)
2013.g. - tiek pabeigta baznīcas mūru konservācijas jumta būvniecība;
- kā dāvinājumu no Šteinbahas-Hallenbergas ev. lut. Cionas draudzes Vācijā,
Griezes baznīca saņem 3 zvanus;
- ar VKKF atbalstu 2013.g. tiek pabeigta arī sastatņu uzstādīšana pie baznīcas
torņa.
(Griezes baznīca 2013.g. decembrī)
Tuvāk ar visiem notikumiem variet iepazīties fotoattēlos mājas lapas sadaļā GALERIJAS.
Vēstures notikumiem veltīta fotoattēlu galerija "Senie laiki baznīcas vēsturē. 1920.-1990.g."
Griezes baznīca soli pa solim atdzimst. Dievnamā bez regulāriem dievkalpojumiem notiek arī stundu lūgšanas, dažādas kristīgas nometnes, talkas, sadraudzība.
Ikviens ir aicināts ņemt dalību šajā atjaunotnes procesā,
rakstot jaunas Griezes baznīcas vēstures lappuses.
* * *